Patra (Pátra)
Patra, arī Patras (Πάτρα, sengrieķu – Πάτραι, romiešu – Patrae) ir trešā lielākā pilsēta Grieķijā. Atrodas valsts rietumos pie Jonijas jūras Patru līča Peloponēsas pussalā. Sena pilsēta ar bagātīgu vēstures mantojumu. Liela osta un rūpniecības centrs.
Savā gandrīz 4000 ilgajā vēsturē vairākkārt (sevišķi Senās Romas laikos) uzskatīta par vienu no svarīgākajām pilsētām Vidusjūras baseinā. Kristīgajā tradīcijā apustuļa Sv. Andreja nāves vieta. Tiek uzskatīta par Grieķijas "vārtiem uz rietumiem". Pilsētā divas universitātes. 2006. gada Eiropas Kultūras galvaspilsēta. Slavena kā tradicionālā karnevāla vieta.
Pirmais Patru uzplaukuma periods bija ap Mikēnu kultūras laiku ap 1580. — 1100. p.m.ē., kad radās pilsēta, apvienojoties vairākiem mikēniešu ciemiem.
146. gadā p.m.ē. romieši ieņēma Grieķiju, un Patras kļuva par svarīgu ostu. Augusts nodibināja šeit koloniju. Patras bija pazīstamas ne tikai kā osta, bet arī kā amatniecības centrs – šeit ražotās eļļas lampas bija pazīstamas visā impērijā. Tomēr III gadsimta beigās pilsēta panīka, iespējams stipras zemestrīces rezultātā.
Pēc kristiešu tradīcijas imperatora Nerona laikā pilsētā ieradās apustulis Sv. Andrejs un tika sodīts ar nāvi. 1964. gadā pāvests Pauls IV atdeva Sv. Andreja relikvijas un tās atgriezās pilsētā pēc vairāk kā 1500 gadiem.
Bizantijas laikā pilsēta bija svarīga osta. 1204. gadā to ieņēma Ceturtā Krusta kara 1204. gadā to ieņēma krustneši un Patras ietilpa Ahajas grāfistē. 1408. gadā to ieņēma Venēcija.
1458. gadā Patras iekaroja osmaņu sultāns Mehmeds II. 15. un 16. gadsimtā pilsētai vairākkārt uzbruka Venēcijas un Dženovas karaspēks. 1571. gada 7. oktobrī Patru līcī notika Lepanto kauja. Turku valdīšanas sākumā pilsēta panīka, tomēr kopš 18. gadsimta sākuma atkal uzplauka.
1828. gada 7. oktobrī franču ekspedīcijas armija atbrīvoja Patras no turkiem un pilsēta iekļāvās jaunās Grieķijas valsts sastāvā. 19. gadsimta otrajā pusē Patras bija liela rozīņu, arī citu lauksaimniecības produktu, eksporta osta. Tomēr Korintas kanāla izbūve mazināja Patru ostas nozīmi.
20. gadsimtā Patras bija pirmā pilsēta Grieķijā, kurā ieviesa elektrisko ielu apgaismošanu un tramvaju. Otrā pasaules kara laikā pilsētu smagi bombardēja Itālijas aviācija.
Savā gandrīz 4000 ilgajā vēsturē vairākkārt (sevišķi Senās Romas laikos) uzskatīta par vienu no svarīgākajām pilsētām Vidusjūras baseinā. Kristīgajā tradīcijā apustuļa Sv. Andreja nāves vieta. Tiek uzskatīta par Grieķijas "vārtiem uz rietumiem". Pilsētā divas universitātes. 2006. gada Eiropas Kultūras galvaspilsēta. Slavena kā tradicionālā karnevāla vieta.
Pirmais Patru uzplaukuma periods bija ap Mikēnu kultūras laiku ap 1580. — 1100. p.m.ē., kad radās pilsēta, apvienojoties vairākiem mikēniešu ciemiem.
146. gadā p.m.ē. romieši ieņēma Grieķiju, un Patras kļuva par svarīgu ostu. Augusts nodibināja šeit koloniju. Patras bija pazīstamas ne tikai kā osta, bet arī kā amatniecības centrs – šeit ražotās eļļas lampas bija pazīstamas visā impērijā. Tomēr III gadsimta beigās pilsēta panīka, iespējams stipras zemestrīces rezultātā.
Pēc kristiešu tradīcijas imperatora Nerona laikā pilsētā ieradās apustulis Sv. Andrejs un tika sodīts ar nāvi. 1964. gadā pāvests Pauls IV atdeva Sv. Andreja relikvijas un tās atgriezās pilsētā pēc vairāk kā 1500 gadiem.
Bizantijas laikā pilsēta bija svarīga osta. 1204. gadā to ieņēma Ceturtā Krusta kara 1204. gadā to ieņēma krustneši un Patras ietilpa Ahajas grāfistē. 1408. gadā to ieņēma Venēcija.
1458. gadā Patras iekaroja osmaņu sultāns Mehmeds II. 15. un 16. gadsimtā pilsētai vairākkārt uzbruka Venēcijas un Dženovas karaspēks. 1571. gada 7. oktobrī Patru līcī notika Lepanto kauja. Turku valdīšanas sākumā pilsēta panīka, tomēr kopš 18. gadsimta sākuma atkal uzplauka.
1828. gada 7. oktobrī franču ekspedīcijas armija atbrīvoja Patras no turkiem un pilsēta iekļāvās jaunās Grieķijas valsts sastāvā. 19. gadsimta otrajā pusē Patras bija liela rozīņu, arī citu lauksaimniecības produktu, eksporta osta. Tomēr Korintas kanāla izbūve mazināja Patru ostas nozīmi.
20. gadsimtā Patras bija pirmā pilsēta Grieķijā, kurā ieviesa elektrisko ielu apgaismošanu un tramvaju. Otrā pasaules kara laikā pilsētu smagi bombardēja Itālijas aviācija.
Ģeogrāfiskā karte - Patra (Pátra)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Grieķija
 |
 |
| Grieķijas karogs | |
Šajā Balkānu valstī dzīvo viena no senākajām Eiropas tautām, tai ir jau vairākus tūkstošus gadu sena vēsture kas aizsākas Senajā Grieķijā. Grieķija tiek uzskatīta par Rietumu kultūras šūpuli. Grieķijā ir radusies demokrātija, Rietumu filozofija, Olimpiskās spēles, Rietumu literatūra, historiogrāfija, politoloģija, medicīna, veikti nozīmīgi zinātniskie un matemātiskie atklājumi, kā arī drāma, ieskaitot komēdiju un traģēdiju.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| EN | Angļu valoda (English language) |
| FR | Franču valoda (French language) |
| EL | Grieķu valoda (Greek language) |